Valsts investоciju programma 2002.-2004

Valsts investоciju programma 2002.-2004

Valsts invest?ciju programma 2002.-2004.

Transporta un sakaru nozares strat??ija invest?ciju jom?.

SATIKSMES MINISTRIJAS P?RZI?? ESO?O NOZARU ATT?ST?BAS STRAT??IJA

1. Ievads

Latvijas ?eogr?fiskais st?voklis paver tai pla?as iesp?jas b?t par svar?gu

posmu tirdzniec?bas att?st?b? starp austrumiem un rietumiem. Jau v?sturiski

tirdzniec?bai un ar to saist?tajiem transporta pakalpojumiem Latvijas

ekonomik? bija svar?ga loma. Latvijas transporta sist?mas pamat? ir labi

att?st?tais visu apak?nozaru t?kls: j?ras transports, dzelzce?i, ce?i,

cauru?vadi un avi?cija. Latvijas integr??an?s Eiropas ekonomiskaj? aprit?

veicin?s ekonomikas un tirdzniec?bas att?st?bu, bet vienlaic?gi palielin?s

ar? pras?bas pret transporta infrastrukt?ru un pakalpojumu kvalit?ti, kas

daudzviet neatbilst Eiropas kvalit?tes standartiem. Atbilsto?a transporta

infrastrukt?ra nodro?ina tautas saimniec?bas konkur?tsp?ju un veido b?zi

ekonomiskai att?st?bai. ?emot v?r?, ka Latvija ir tranz?tvalsts, un ?eit

krustojas transporta pl?smas, ?oti svar?gi pilnveidot un att?st?t

transporta un sakaru infrastrukt?ru, lai nodro?in?tu transporta koridoru

"Rietumi-Austrumi" un "Zieme?i-Dienvidi" efekt?vu funkcion??anu, samazin?tu

???r??us cilv?ku, pre?u un kapit?la pl?smai uz Latviju un cauri tai. Kopum?

aptuveni 85% no kop?j? kravu apgroz?juma sast?da tranz?tkravas. Transports,

sakari un ar tiem saist?tie lo?istikas pakalpojumi nodro?ina aptuveni 15%

no Latvijas iek?zemes kopprodukta un p?d?jos gados iev?rojami sekm?ja t?

kop?jo pieaugumu.

?eogr?fiski Latvija atrodas starp ab?m p?r?j?m Baltijas valst?m, un tas

izvirza nepiecie?am?bu sadarboties ar Igauniju un Lietuvu, jo sevi??i

att?stot "Zieme?u-Dienvidu" koridoru, kas ir Pan-Eiropas Transporta t?kla

sast?vda?a. Latvijas transporta sist?mas att?st?bai ?oti svar?gs ir

jaut?jums par otra - "Austrumu-Rietumu" multimod?l? transporta koridora,

kas iet caur Latvijas ost?m un t?l?k pa ce?u un dzelzce?u uz Krieviju,

att?st?bu un iek?au?anu Trans-Eiropas transporta t?kl?, to papla?inot uz

Austrumiem.

Trans- Eiropas transporta t?kla identific??ana asoci?to dal?bvalstu

teritorij?, Eiropas Komisijas vad?b?, tika veikta TINA (Transport

Infrastructure Needs Assessment) procesa ietvaros, un rezult?t? ir pan?kta

Latvijas "Austrumu- Rietumu" ce?u un dzelzce?u savienojumu, k? ar? Latvijas

ostu, kombin?t? transporta termin?lu un lidostu iek?au?ana TINA t?kl?. Tas

ir nopietns solis Latvijas transporta infrastrukt?ras t?l?k? integr?cij?

Eiropas transporta t?kl?. Konkr?tu projektu realiz?cija at?aus tuvin?t

Latvijas transporta sist?mas kvalitat?vos un komforta r?d?t?jus ANO Eiropas

Ekonomisk?s Komisijas noteiktajiem kvalit?tes r?d?t?jiem. Pl?no?anas cikls

TINA t?kla att?st?bai ir 15 gadi; laikposmam l?dz 2015. gadam. Kop?j?

Eiropas transporta att?st?bas strat??ija paredz, ka dal?bvalstis (un

kandit?tvalstis) paredz?s ieguld?t priorit?raj? transporta infrastrukt?r?

vismaz 1.5% no IKP. Tas izvirza ar? jaunas pras?bas pret VIP. L?dz?in?jais

valsts bud?eta invest?ciju apjoms VIP ietvaros ir iev?rojami maz?ks un

nesekm? tautsaimniec?bas vajadz?b?m atbilsto?u att?st?bas tempu. Eiropas

noz?mes transporta t?kla att?st?bai Satiksmes ministrija pl?no izmantot ar?

l?dzek?us, ko Eiropas Savien?ba laik? no 2000.-2006.gadam pie??irs

asoci?taj?m dal?bvalst?m pirmsiest??an?s struktur?lo fondu (ISPA) ietvaros.

2000.gad? ISPA Vad?bas komiteja akcept?ja 5 transporta nozares projektu (2

autoce?u un 3 dzelzce?a) realiz??anu, rezerv?jot ?im m?r?im 43.45 milj.EUR.

2. Pa?reiz?j? situ?cija

Kopum? transporta infrastrukt?ra Latvij? ir att?st?ta vis?s jom?s un ir

labi piem?rota gan iek??jai satiksmei, gan tranz?ta funkciju veik?anai.

Taj? pa?? laik? j?atz?m?, ka 1990.-1996.gada period?, ce?u un dzelzce?u

uztur??anai nepietiekamo l?dzek?u d??, iev?rojami pasliktin?jusies

infrastrukt?ras kvalit?te un uzkr?jies iev?rojams periodisk?s uztur??anas

darbu defic?ts.

Tranz?ta transporta nozare pamat? koncentr?ta ap trim liel?kaj?m ost?m –

Ventspili, R?gu un Liep?ju. Ostas apkalpo pla?s dzelzce?u t?kls, kas ir

savienots ar NVS valst?m. Ventspili, kura ir Baltijas j?ras piekrastes

liel?k? naftas eksporta osta, ar Krieviju savieno divi cauru?vadi -

j?lnaftas un naftas produktu vads. Ce?u t?kls ir labi att?st?ts, un no t?

kopgaruma 1617 km veido galvenie ce?i. Liel?k? ir R?gas starptautisk?

lidosta, bet maz?kas lidostas ir ar? Liep?j?, Ventspil? un Daugavpil?. Tas

rada labus priek?noteikumus pasa?ieru un kravas avi?cijas att?st?bai

n?kotn?.

No iepriek?min?t? izriet, ka Latvijas transporta infrastrukt?rai ir visi

priek?noteikumi, lai t? veicin?tu ekonomisko izaugsmi valst? un pied?v?tu

pla?u pakalpojumu kl?stu tranz?ta kravu p?rvad?jumos, t?d?j?di sekm?jot

pakalpojumu eksportu. Lai to visu veiktu, liela noz?me ir labi att?st?tam

telekomunik?ciju t?klam. Tiek str?d?ts pie inform?cijas tehnolo?ijas

pilnveido?anas un datu p?rraides t?klu izveido?anas. Att?st?s mobilo

telekomunik?ciju infrastrukt?ra.

Da??dos nozares p?t?jumos ir izteiktas prognozes par iesp?jamo kravu apjomu

pieaugumu, kuru pa?reiz?j? situ?cij? visum? ir gr?ti prognoz?t. Visticam?k

- tas l?n?m, bet pak?peniski pieaugs, pieaugot IKP. No 1994.gada l?dz

1998.pirmajam pusgadam pieauguma tempi bija sal?dzino?i strauji. 1998. gada

ostu darb?bas r?d?t?ji apstiprina prognoz?to pieauguma tendenci, tom?r,

Krievijas kr?zes rezult?t? kravu apjomi gada otraj? pus? un 1999.gad? (jo

sevi??i Ventspil? un R?g?) samazin?j?s par aptuveni 6%. ?? samazin??an?s

tendence main?j?s 2000.gad?.1997.gad? ostu kravu apgroz?jums bija 50.2

miljoni tonnu, kas bija par 15% vair?k k? 1996.gad?. 1998. gad? ost?s tika

apstr?d?tas 52.3 miljoni tonnu kravas, kas savuk?rt ir v?l par 4.5% vair?k

sal?dzin?jum? ar 1997.gadu. 1999.gad? apjomi nedaudz samazin?j?s un gada

beig?s sasniedza 49.1 miljonus tonnu. 2000.gad? bija v?rojama kravu apjomu

palielin??an?s, k? rezult?t? ost?s apstr?d?to kravu apjoms pieauga l?dz

51.8 miljoniem tonnu. Ostu kravu apjomi labi raksturo visp?r?jo transporta

pakalpojumu piepras?juma l?meni, kuru nozare izmanto savu att?st?bas pl?nu

izstr?d? un projektu sagatavo?an?.

Latvijas maz?s ostas tiek izmantotas k? kokmateri?lu eksporta, zvejas un

ar? bur??anas cien?t?ju piest?tnes. Svar?gs ir fakts, ka to sekm?ga darb?ba

nodro?ina re?iona iedz?vot?jus ar darba viet?m, nodro?ina nodok?u

maks?jumus bud?et? un pal?dz risin?t bezdarba probl?mas.

Pak?peniski pieaug automob??u lietot?ju skaits un kravas p?rvad?jumi pa

autoce?iem, kam savuk?rt b?tu j?nodro?ina ie??mumus Ce?u fond? un iesp?jas

uztur?t un remont?t autoce?us. K? negat?va tendence j?min fakts, ka

ie??mumi ce?u fond? no akc?zes nodok?a par izlietoto degvielu nepieaug

atbilsto?i pl?notajam. Sakar? ar degvielas akc?zes nodok?a p?rdali

1999.gad? ie??mumi ce?u fond? iev?rojami samazin?j?s ( no 78.8 uz 64.1

milj.Ls), un turpm?kajos gados b?tu j?palielina bud?eta invest?ciju apjomi

ce?u nozar?, ar m?r?i nepalielin?t uztur??anas darbu defic?tu.

3. Transporta nozares strat??ija invest?ciju jom?

1995.gad? tika izstr?d?ta un Ministru kabinet? apstiprin?ta "Transporta

att?st?bas Nacion?l? programma laikam no 1995. l?dz 2010.gadam", kas

1999.gad? tika preciz?ta izstr?d?jot “Transporta att?st?bas nacion?lo

programmu 2000.-2006.gadam”. Izv?l?tais pl?no?anas termi?? tika saska?ots

ar Eiropas Savien?bas pl?no?anas ciklu, ar m?r?i nodro?in?t efekt?v?ku

pirmsiest??an?s struktur?lo fondu l?dzek?u (ISPA) izmanto?anu.

Nacion?l?s programmas m?r?is ir nodro?in?t efekt?vas, ilgtsp?j?gas,

integr?tas, videi draudz?gas, sabalans?tas un multimod?las transporta

sist?mas pl?nveid?gu uztur??anu un att?st?bu, lai nodro?in?tu iedz?vot?ju

un tautsaimniec?bas vajadz?bas p?c kvantitat?viem un kvalitat?viem

p?rvad?jumiem ar noteiktu dro??bu, stipr?m garantij?m un pie?emam?m

izmaks?m, palielin?tu izv?les iesp?jas un elast?bu pasa?ieru un kravas

p?rvad?jumos, veicin?tu re?ion?lo att?st?bu, sekm?tu integr??anos Eiropas

transporta sist?m? un rad?tu priek?noteikumus Latvijas biznesam efekt?v?k

konkur?t Eiropas un pasaules tirg?.

?? m?r?a sasnieg?anas galvenie strat??iskie virzieni un uzdevumi ir:

. Uztur?t un att?st?t transporta infrastrukt?ru: autoce?us, dzelzce?us,

j?ras ostas, lidostas;

. Atbalst?t un veicin?t ilgtsp?j?gu, harmonisku un kompleksu transporta

sist?mas darb?bu kravu un pasa?ieru p?rvad??anai iek?zemes un

starptautiskaj? satiksm?;

. Sekm?t eksporta, importa un tranz?ta p?rvad?jumu att?st?bu, pilnveidojot

multimod?los transporta koridorus “Austrumu – Rietumu” un “Zieme?u –

Dienvidu” virzienos;

. Veicin?t kooper??anos ar kaimi?u valst?m un integr??anos Eiropas

transporta sist?m?;

. Nodro?in?t satiksmes t?klu un transporta veidu sasaist??anu;

. Paaugstin?t satiksmes dro??bas l?meni;

. Nodro?in?t videi draudz?gas transporta sist?mas veido?anu un pilnveidot

b?stamo kravu p?rvad??anu;

. Pilnveidot transporta statistiku un inform?cijas infrastrukt?ru;

. Izveidot ar Eiropas Savien?bas pras?b?m un standartiem harmoniz?tu

transporta likumdo?anas sist?mu un pilnveidot institucion?lo sist?mu;

. Veicin?t transporta izgl?t?bas un zin?tnes att?st?bu.

Valsts politikas m?r?is transporta nozar? ir veicin?t konkurenci starp

da??diem transporta veidiem, k? ar? viena transporta veida ietvaros, lai

att?st?tu efekt?vus transporta pakalpojumus. To pl?nots pan?kt, turpinot

nozares uz??mumu restrukturiz?ciju un komercializ?ciju. Vald?bas galvenais

uzdevums ir izstr?d?t labv?l?gus nosac?jumus priv?to sabiedrisk? transporta

un pakalpojumu uz??mumu att?st?bai. Svar?gi ir ieviest sabiedrisk?

pas?t?juma meh?nismu, jo pret?j? gad?jum? p?rvad?t?ji cie? iev?rojamus

zaud?jumus un pasliktin?s visp?r?j? pakalpojumu kvalit?te. Ce?u fonda

ietvaros darbojas finansu meh?nisms autobusu p?rvad?jumu nodro?in??anai

lauku apvid?.

Lai palielin?tu dzelzce?a kravu p?rvad?jumu konkur?tsp?ju tirgus apst?k?os

attiec?b? pret citiem transporta veidiem, nepiecie?ams samazin?t un

pak?peniski likvid?t ???rssubs?dijas pasa?ieru p?rvad??anai, kas tiek

pie??irtas no dzelzce?a komp?nijas kravu p?rvad?jumos g?t?s pe??as.

Turpin?s darbs pie dzelzce?a restrukturiz?cijas, kura paredz

infrastrukt?ras nodal??anu no operatoru darb?bas, t?d?j?di atverot pla??ku

tirgu pakalpojumu sniedz?jiem un lietot?jiem. Valsts saglab? pilnas ?pa?uma

ties?bas uz infrastrukt?ru. ??s pamatnost?dnes ir iestr?d?tas jaunaj?

dzelzce?a likum?, kuru Saeima pie??ma 1998. gad?.

Ir pie?emts likums par ost?m un to apsaimnieko?anu, kur? nosaka ?pa?uma

ties?bas un garant? priv?t? kapit?la dro??bu. Likumam ir pozit?vs iespaids

uz priv?to invest?ciju piesaist??anu ost?m. Tas pats sak?ms par Br?vostu

statusa noteik?anu Ventspils, Liep?jas un R?gas ost?m. Svar?gi ir sekm?t

pievienot?s v?rt?bas pakalpojumu att?st?bu apstr?d?jot tranz?ta kravas.

Lai izveidotu efekt?vu transporta sist?mu, ieskaitot j?ras ostas, dzelzce?a

satiksmi, auto, gaisa satiksmi u.c., nepiecie?ams optimiz?t transporta

pl?smu un likvid?t nepiln?bas, kas da?k?rt past?v gan ost?s, gan citur

nep?rdom?tu proced?ru un formalit??u d??. ?pa?i tas attiecas uz robe?as

???rso?anu, kas joproj?m rada iev?rojamus laika un naudas zudumus. Svar?gi

b?tu piesaist?t PHARE programmas l?dzek?us ar? robe?kontroles

infrastrukt?ras izveido?anai ost?s un uz dzelzce?a. Citas sf?ras, kur?s

paredzama starpvalstu sadarb?ba, ir gaisa satiksmes kontroles sist?mas

uzlabo?ana, ku?o?anas dro??bas paaugstin??ana un VIA BALTICA projekts.

B?tiskus uzlabojumus sabiedrisk? transporta pakalpojumos iesp?jams pan?kt,

uzlabojot to vad?bu gan valsts, gan pa?vald?bu l?men?.

Lai rad?tu priek?noteikumus t?l?kai ekonomiskajai att?st?bai, ir

nepiecie?amas invest?cijas transporta infrastrukt?r?, un strat??iju

invest?ciju jom? lab?k raksturot da??du transporta veidu griezum?.

4. Dzelzce?a transports

Latvijas dzelzce?a nozares galvenais m?r?is ir str?d?t rentabli, nodro?in?t

konkur?tsp?j?gus, dro?us un videi nekait?gus p?rvad?jumus, garant?jot

efekt?vu kravu apstr?di, vienlaikus palielinot kravu p?rvad?jumu apjomus un

nodro?inot pasa?ieru p?rvad?jumus atbilsto?i ar valsti un pa?vald?b?m

nosl?gtajiem pasa?ieru p?rvad?jumu l?gumiem.

Latvijas dzelzce?a transporta sist?mai ir potenci?ls, lai t? sekm?gi

konkur?tu ar kaimi?valstu dzelzce?iem tranz?ta p?rvad?jumu tirg? un

saglab?tu konkur?tsp?ju attiec?b? pret autotransportu. Lai to pan?ktu,

j?uzlabo pa?reiz?j?s valsts publisk?s lieto?anas dzelzce?a infrastrukt?ras

tehnisk? kvalit?te un dro??bas l?menis, lai var?tu nodro?in?t tranz?ta

p?rvad?jumu potenci?lo pieaugumu.

P?d?jo gadu laik? dzelzce?a kravu p?rvad?jumu apjoms p?c strauj? krituma

1992.gad? stabiliz?j?s aptuveni 30-35 milj. tonnu robe??s. 1997. gads bija

veiksm?g?kais gads, kur? kravu p?rvad?jumu apjomi sasniedza 41 milj. t.

1998.gad? Krievijas ekonomisk?s kr?zes un diskrimin?jo??s tarifu politikas

rezult?t? dzelzce?a p?rvad?jumu apjoms sal?dzin?jum? ar 1997.gadu

samazin?j?s par 7.5% un bija aptuveni 38 milj.t. Tranz?ts caur ost?m

samazin?j?s par 4.5%, bet joproj?m saglab?j?s aptuveni 73% robe??s.

1999.gad? kop?jais p?rvad?jumu apjoms saruka v?l par 12% un bija 33.3

milj.t., bet tranz?ta caur ost?m kravu apjoms par 6% un bija 23.9 milj.t.

Tranz?ta kravu apjoms bija 79% no kop?j?. 2000.gad? kravu apjoms pieauga

par 9.6% un sasniedza 36.41 milj.t, kas galvenok?rt bija saist?ts ar

tranz?ta caur ost?m pieaugumu.

Galven?s probl?mas, ar ko saskaras dzelzce?a nozare, ir:

finansi?lie zaud?jumi pasa?ieru p?rvad??an?, kas bija j?kompens? uz kravu

p?rvad?jumu pe??as r??ina;

dzelzce?a iecirk?u caurlaides sp?jas samazin??an?s, sakar? ar dzelzce?a

infrastrukt?ras nolietojumu un savlaic?gi neveiktajiem remonta un

rekonstrukcijas darbiem;

nelabv?l?g? tarifu politika, kuru Krievija pielieto pret Latvijas virzien?

nos?t?m?m krav?m;

atsevi??u Austrumu - Rietumu koridora iecirk?u caurlaides sp?ju un

dzelzce?a mezglu (Ventspil?, R?zekn?, Zieme?bl?zmas stacij? R?g?) kravu

p?rstr?des jaudu nepietiekam?ba kravu p?rvad?jumu nodro?in??anai;

informat?vo tehnolo?iju izstr?des un ievie?anas aizkav??an?s;

viet?jo kravu p?rvad?jumu nerentabilit?te;

rito?? sast?va nolieto?an?s un l?dzek?u tr?kums t? savlaic?gai

atjauno?anai.

Saska?? ar dzelzce?a likumu, dzelzce?a infrastrukt?ras uztur??ana, remonts

un att?st?ba, vilcienu kust?bas organiz?ciju un vad?ba, k? ar? visa ??

kompleksa administr??ana tiek finans?ta no dzelzce?a infrastrukt?ras fonda.

Ieguld?jumu apjoms dzelzce?a infrastrukt?ras uztur??an?, remont? un

att?st?b? ir samazin?jies, jo samazin?ju?ies kravu p?rvad?jumu ien?kumi un

da?a no tiem joproj?m tiek izmantota, lai kompens?tu pasa?ieru p?rvad?jumu

zaud?jumus, t? viet?, lai tos izmantotu pamatl?dzek?u atjauno?anai. Sekas

tam, ka l?dzek?i eso??s slie?u sist?mas uztur??anai un nozares att?st?bai

ir nepietiekami, ir infrastrukt?ras un rito?? sast?va nolieto?an?s un

nesp?ja to savlaic?gi atjaunot. Tas pazemina efektivit?ti un dro??bu.

Pasa?ieru p?rvad?jumu rad?tie zaud?jumi sast?d?ja: 1995. gad? 15.5 miljoni

Ls, 1996. gad? - 18.3 miljoni Ls, 1997.gad? – 19.3 miljoni Ls un 1998.gad?

– 20.2 miljoni Ls. Ja infrastrukt?ras tehniskais st?voklis netiks uzlabots,

past?v risks, ka Latvijas dzelzce?a tranz?ta koridoru caurlaides sp?ja

samazin?sies, un kravas tiks novirz?tas pa alternat?vajiem transport??anas

ce?iem caur Igauniju, Lietuvu un Somiju.

Prognoz?jams, ka kravu un pasa?ieru p?rvad?jumos 2002.-2004.gados b?s

v?rojamas sekojo?as att?st?bas tendences:

iek?zemes satiksm? dzelzce?a kravu p?rvad?jumu apjomiem saglab?sies

tendence stabiliz?ties vai nedaudz samazin?ties;

eksporta un importa kravu p?rvad?jumu pieauguma tempi var?tu palielin?ties

par 2%-4% gad?;

tranz?ta kravu pieaugums var?tu sasniegt l?dz 5% gad?;

piepils?tas un viet?jas noz?mes vilcienos pasa?ieru p?rvad?jumu apjomi

stabiliz?sies vai nedaudz pieaugs;

Dzelzce?a infrastrukt?ras att?st?bas augst?k? l?me?a priorit?tes ir:

dzelzce?a koridora Austrumi-Rietumi (Ventspils-Tukums-Jelgava-Krustpils-

valsts robe?a ar atzariem R?ga-Krustpils un Krustpils-Daugavpils-Valsts

robe?a) rekonstrukcija un p?rvad?jumu dro??bas l?me?a paaugstin??ana;

M?lgr?vja kan?la dzelzce?a tilta pieeju rekonstrukcijas pabeig?ana;

Ventspils dzelzce?a mezgla att?st?ba;

R?zeknes dzelzce?a mezgla att?st?ba;

informat?vo sist?mu un datu p?rraides t?kla att?st?ba;

ostu dzelzce?a infrastrukt?ras optimiz??ana un att?st?ba balstoties uz

piepras?juma pieaugumu;

Kop?j? invest?ciju summa laikposm? no 1999.-2003. gadam p?rsniegs 100 milj.

Ls, un 1998. gad? parakst?ti aizdevumu l?gumi ar ERAB un EIB par kop?jo

summu aptuveni 35 milj. Ls. ES PHARE programmas ietvaros s?kot ar 1998.gadu

izmantoti 5 milj.Ls. 2000.gad? ISPA vad?bas komitej? apstiprin?ti

priek?likumi ISPA l?dzek?u sa?em?anai R?zeknes –2 dzelzce?a parka

b?vniec?bai 2001.-2003.gad?, k? ar? Austrumu - Rietumu dzelzce?a koridora

p?rmiju p?rvadu moderniz?cijai 2001-2005 gados. Ar? 2002.un turpm?kajos

gados pl?nota pirmsiest??an?s struktur?lo fondu l?dzek?u piesaist??ana

Austrumu-Rietumu dzelzce?a koridora moderniz?cijas projektiem, un ir pamats

cer?t, ka ar? turpm?k Eiropas Komisija atbalst?s dzelzce?a att?st?bas

projektus, jo dzelzce?a un kombin?t? transporta att?st?ba ir viena no

Eiropas transporta politikas priorit?t?m un, savuk?rt, Latvijas Austrumu-

Rietumu dzelzce?a koridora att?st?bas nepiecie?am?ba ir nor?d?ta k? viena

no priorit?t?m Eiropas Komisijas zi?ojum? par Latviju un Partner?bas

dokument?. Taj? pat laik? j?atz?m?, ka ISPA finans?juma piesaiste piln?

apjom? b?s iesp?jama tikai pie nosac?juma, ka l?dzfinans?jumam (vai vismaz

da?ai no t?) tiek novirz?ti valsts invest?ciju programmas bud?eta dot?cijas

l?dzek?i.

K? otru svar?gu priorit?ti j?izce? eso?? rito?? sast?va moderniz?ciju un

jauna rito?? sast?va ieg?di , kuras finans??anai var?tu tikt izmantoti

sekojo?i finansu resursi:

. amortiz?cijas atskait?jumi;

. Valsts invest?ciju programmas l?dzek?i;

. l?dzek?i no valsts un pa?vald?bu pasa?ieru p?rvad?jumu pas?t?juma

l?gumiem.

5. Ce?i un autotransports

Kop?jais valsts noz?mes ce?u garums Latvij? ir 20 329 km, no tiem 7 842 km

ir ar asfalta segumu. Apm?ram 40 000 km ir pa?vald?bu un viet?j?s noz?mes

ce?u. Vis? visum? Latvij? ir labi sazarots un izv?rsts ce?u t?kls. Galven?

probl?ma ir nepietiekamie l?dzek?i to uztur??anai un rehabilit?cijai. Kop?

1996. gada beig?m, sakar? ar akc?zes nodok?a degvielai paaugstin??anu, to

apjoms pieauga, tom?r pagaid?m neatliekamo ce?a darbu veik?anai tiek

izmantoti ar? kred?ti no Starptautiskaj?m Finansu Instit?cij?m. 2000.gad?

pabeigtaj? Pasaules Bankas Ce?u projekt? veikta melno segumu un tiltu

neatliekam? rehabilit?cija, un t? kopsumma ir 35 milj.Ls, no kuriem ap 21

milj.Ls tika sa?emti kred?tu veid?, laik? no 1997.-2000. gadam.

Nacion?l?s programmas apak?programm? - transporta infrastrukt?ras

uztur??ana un att?st?ba (2000.-2006.), autoce?u nozares tuv?ko gadu

pamatuzdevums ir autoce?u un to strukt?ru uztur??ana un saglab??ana

atbilsto?i finansi?li nodro?in?tiem standartiem ar m?r?i palielin?t

autobrauc?ju ietaup?jumus, komfortu un dro??bu valsts galveno ce?u t?kl? un

saglab?t darbasp?j?g? l?men? p?r?jos valsts autoce?us, atbilsto?i

finansi?laj?m iesp?j?m. Pa?reiz?j? st?vok?a re?lais nov?rt?jums r?da, ka

tuv?ko gadu augst?k? priorit?te paliks autoce?u t?kla saglab??ana un Valsts

Autoce?u fonda ie??mumi no transporta l?dzek?u ikgad?j?s nodevas un akc?zes

nodok?a par degvielu ??s vajadz?bas sp?s nodro?in?t tikai da??ji.

Otra noz?m?g?k? nozares priorit?te ir galveno transporta koridoru

att?st?ba, tai skait?:

- ce?u segu un tiltu nestsp?jas paaugstin??ana atbilsto?i ES slodz?m;

Страницы: 1, 2